Latvija 2026: dzīves kvalitāte aug, taču izaicinājumi saglabājas
Šodien publiskotais jaunākais Dzīves kvalitātes indekss rāda, ka Latvijas iedzīvotāju vispārējais apmierinātības līmenis ir sasniedzis augstāko punktu pēdējo piecu gadu laikā. Pētījums, ko veica neatkarīgie sociologi sadarbībā ar Latvijas Banku, analizē ne tikai ekonomiskos rādītājus, bet arī tādus faktorus kā veselības pieejamība, vides tīrība un subjektīvā drošības sajūta.
Reģionālā nevienlīdzība mazinās
Viens no pozitīvākajiem secinājumiem ir dzīves kvalitātes straujāks pieaugums reģionos. Pateicoties attālinātā darba iespējām un investīcijām infrastruktūrā, tādas pilsētas kā Cēsis, Sigulda un Kuldīga ir kļuvušas par pievilcīgiem centriem jaunajām ģimenēm. “Mēs redzam ‘Rīgas decentralizāciju’ – cilvēki izvēlas mierīgāku vidi, nezaudējot ienākumu līmeni,” norāda pētījuma vadītāja Agnese Krūmiņa.
- Apmierinātība ar vidi un ekoloģiju: 8.2 no 10.
- Ekonomiskā drošība: pieaugums par 12%, salīdzinot ar 2024. gadu.
- Digitālo pakalpojumu pieejamība: Latvija ir TOP 3 ES dalībvalstu vidū.
Kritiski jautājumi: veselība un demogrāfija
Tomēr indekss izgaismo arī vājās vietas. Lai gan kopējā apmierinātība aug, bažas joprojām rada rindas pie valsts apmaksātiem medicīnas speciālistiem un zemie demogrāfiskie rādītāji Latgalē. Iedzīvotāji kā lielāko stresoru norāda dzīves dārdzību energoresursu jomā, lai gan valdības atbalsta programmas 2026. gadā ir palīdzējušas šo slogu mazināt. Raksta noslēgumā eksperti uzsver – dzīves kvalitāte nav tikai skaitļi, bet gan iedzīvotāju ticība tam, ka nākotne Latvijā būs stabila un droša.
