Glābjot vēsturi: 2026. gada vērienīgās investīcijas Latvijas pieminekļos

Šodien, 2026. gada 7. aprīlī, Kultūras ministrija nāca klajā ar stratēģisko investīciju plānu, kas paredz nākamo trīs gadu laikā novirzīt rekordlielu finansējumu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu glābšanai. Daudzas Latvijas pērles – no muižām Vidzemē līdz sakrālajām celtnēm Latgalē – gadiem ilgi gaidījušas rīcību, un šis plāns beidzot sniedz konkrētu laika grafiku to atdzimšanai. Uzsvars tiek likts ne tikai uz konservāciju, bet arī uz pieminekļu integrēšanu mūsdienu tūrisma apritē.

Galvenie fakti
  • Kopējais plānotais investīciju apjoms: 45 miljoni eiro.
  • Prioritārie objekti: 12 muižu kompleksi un 8 vēsturiskie dievnami.
  • Plāns paredz obligātu energoefektivitātes risinājumu ieviešanu restaurācijas procesā.

Prioritātes: No sabrukšanas robežas līdz tūrisma magnētiem

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperti norāda, ka prioritāte tiks piešķirta objektiem, kas atrodas avārijas stāvoklī, bet kuriem ir augsts potenciāls kļūt par reģionāliem kultūras centriem. “Mēs vairs nevaram atļauties tikai “ielāpu” likšanu. Ir vajadzīga pilna restaurācija ar skaidru vīziju par ēkas turpmāko pielietojumu,” uzsver pārvaldes vadītājs. Starp pirmajiem objektiem minēta Alūksnes pils un vairākas unikālas koka arhitektūras pērles Jūrmalā un Rīgā.

Vietējās amatniecības atdzimšana

Investīciju plāns paredz arī īpašu atbalstu tradicionālo amatu meistariem. Restaurācijas darbos tiks piesaistīti vietējie kokapstrādes, kalšanas un mūrēšanas eksperti, tādējādi veicinot unikālo prasmju pārmantošanu. “Šis nav tikai stāsts par mēmiem akmeņiem, tas ir stāsts par cilvēkiem, kas prot ar tiem strādāt,” norāda restaurācijas eksperts Juris Zviedrāns. Plānotās investīcijas ne tikai glābs arhitektūru, bet arī radīs jaunas darba vietas reģionos, nostiprinot Latvijas kā kultūras tūrisma galamērķa pozīcijas Eiropā.