Vai politiskās laulības izturēs līdz vēlēšanu urnām?
Šodien, kad līdz Saeimas vēlēšanām atlicis pavisam maz laika, Latvijas politisko ainavu arvien vairāk iekrāso partiju apvienību mēģinājumi saglabāt vienotību. Politologs un Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds norāda, ka šis gads ir izšķirošs vairākiem politiskajiem spēkiem, kas izvēlējušies “startēt komandā”. Tomēr vēsture rāda, ka Latvijas vēlētājs ir skeptisks pret mākslīgi veidotiem blokiem, kas bieži sāk brukt jau pie pirmajām reitingu svārstībām.
- Pašlaik Latvijā reģistrētas četras lielas partiju apvienības.
- Vēsturiski tikai 40% apvienību saglabājas visu Saeimas sasaukuma laiku.
- Reitingu kritums par 2% parasti izraisa iekšējās diskusijas par atdalīšanos.
Ideoloģiskā saderība pret tehnisko aprēķinu
Pēc Rozenvalda domām, galvenā problēma slēpjas faktā, ka daudzas apvienības tiek veidotas kā “tehniskas glābšanas laivas”, lai pārvarētu 5% barjeru, nevis kopīgu vērtību vārdā. Viņš uzsver, ka vēlētājs Rīgā, Valmierā vai Daugavpilī sāk pamanīt šīs šuves, kad politiķi nespēj vienoties par fundamentāliem jautājumiem, piemēram, nodokļu reformu vai enerģētikas politiku. Ja partijas A un B apvienojas tikai tāpēc, ka atsevišķi tām draud politiskā nāve, vēlētājs to nolasa kā neuzticamību.
Vēlētāju psiholoģija un “svešais elements”
Politologs skaidro, ka reģionālās partijas, kas pievienojas lielajiem blokiem, bieži zaudē savu identitāti. “Liepājas vai Ventspils vēlētājs var justies nodots, ja viņa lokālā partija sāk runāt ar Rīgas centrāles balsi,” saka eksperts. Tas rada risku, ka vēlēšanu dienā daļa balsu vienkārši neaiziet līdz urnām vai tiek atdotas protestam. Šobrīd vērojamā dinamika liecina, ka vismaz divas apvienības šobrīd atrodas “kritiskajā zonā”, kur iekšējie strīdi par sarakstu līderiem kļūst publiski.
Prognozes pēc vēlēšanu nakts
Analīze rāda, ka pat tad, ja apvienība iekļūst Saeimā, lielākais pārbaudījums ir koalīcijas veidošanas sarunas. Tieši tad “viengabalainais bloks” bieži sadalās frakcijās vai pat neatkarīgos deputātos. Rozenvalds prognozē, ka šogad vēlētāji būs īpaši prasīgi pret skaidrību: vai balss par apvienību patiešām ir balss par kopīgu programmu, vai tikai par pagaidu pamieru starp politiskajiem konkurentiem.
