Demogrāfijas jaunā seja: Kurzemes un Vidzemes pilsētas piedzīvo atdzimšanu
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šorīt publicējusi jaunākos datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām 2026. gada pirmajā ceturksnī, un tie sniedz vairākus negaidītus pārsteigumus. Lai gan kopējais iedzīvotāju skaits valstī joprojām uzrāda nelielu lejupslīdi, iekšējās migrācijas dati rāda pavisam citu ainu – mēs vairs nebēgam tikai uz Rīgu. Pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā vairāki novadi ārpus galvaspilsētas reģiona ziņo par iedzīvotāju skaita pieaugumu.
- Sigulda, Cēsis un Liepāja uzrādījušas 2% iedzīvotāju skaita pieaugumu.
- Attālinātā darba kultūra nostabilizējusi iedzīvotāju skaitu Latgalē.
- Rīgas aglomerācija turpina paplašināties uz Mārupes un Ādažu rēķina.
Kāpēc cilvēki izvēlas reģionus?
Galvenais dzinulis šīm izmaiņām ir dzīves kvalitātes un izmaksu līdzsvars. 2026. gadā, kad ātrgaitas internets ir pieejams pat attālākajos viensētās, daudzi jaunie speciālisti izvēlas pārcelties uz tādām vietām kā Kuldīga vai Alūksne. Pašvaldības ir darījušas savu mājasdarbu, investējot bērnudārzos un sporta infrastruktūrā. “Mēs redzam, ka cilvēki ir noguruši no Rīgas sastrēgumiem un augstajām īres cenām. Reģioni piedāvā dabu un mieru, nezaudējot digitālās iespējas,” norāda CSP demogrāfijas eksperti.
Izaicinājumi un valsts atbalsts
Tomēr ne visi novadi var lepoties ar pozitīvu bilanci. Attālākie pierobežas rajoni joprojām saskaras ar iedzīvotāju novecošanos un aizbraukšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno ieviest jaunus atbalsta mehānismus tieši šīm teritorijām, veicinot mazo uzņēmējdarbību. Diskusijas par reģionālo attīstību šobrīd ir aktuālākas nekā jebkad, jo tieši iedzīvotāju izvietojums noteiks Latvijas ekonomisko stabilitāti nākamajā desmitgadē.
