Pavasara sākums ar dabas brīdinājuma zīmēm
Šodien, 2026. gada 20. martā, Latvijā iestājas astronomiskais pavasaris jeb pavasara ekvinokcija. Kamēr daudzi steidz baudīt pirmo silto sauli, meteorologi un hidroloģijas eksperti brīdina: šogad ziema mūs lutināja ar neparasti biezu sniega segu valsts austrumos, un straujais temperatūras kāpums, kas sācies šajā nedēļā, rada nopietnus draudus upju baseiniem.
- Ekvinokcijas brīdis: 20. marts, plkst. 14:45.
- Sniega biezums Latgalē vēl pirms nedēļas pārsniedza 45 cm.
- Prognozētais temperatūras lēciens: līdz +12 grādiem brīvdienās.
LVĢMC prognozes rāda, ka Daugavas augštecē un pie Jēkabpils ledus sastrēgumi var veidoties daudz straujāk nekā iepriekšējos gados. Tas skaidrojams ar tā dēvēto “sandwich” efektu – ledus kārta ir bieza, bet virs tās esošais smagais, mitrais sniegs paātrina kušanas procesu no augšas, kamēr ūdens līmenis ceļas no apakšas.
Kritiska situācija pie Jēkabpils un Pļaviņām
Vēsturiski šīs vietas ir bijušas “karstie punkti”, taču 2026. gada pavasaris izceļas ar to, ka temperatūras maiņa ir nevis pakāpeniska, bet gan triecienveidīga. Inženieris un hidrologs Jānis Bērziņš norāda, ka pašvaldībām ir jābūt gatavām evakuācijas plānu iedarbināšanai jau tuvākajās 48 stundās.
Kāpēc kušana ir tik bīstama?
Problēmas pamatā ir zemes sasaluma dziļums. Tā kā zeme ir sasalusi līdz pat 30 centimetriem, kūstošais ūdens nevis iesūcas augsnē, bet gan tiešā veidā noplūst upēs un grāvjos, radot tūlītēju līmeņa kāpumu. Rīgas apkārtnē, kur parasti plūdu risks ir mazāks, šogad uzmanīgi tiek vērota situācija pie Mazās Juglas, kas mēdz pārsteigt Pierīgas privātmāju rajonu iedzīvotājus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau šorīt izplatīja dzelteno brīdinājumu visā Latvijas teritorijā. Iedzīvotāji tiek aicināti neatrasties uz ledus, jo pat tad, ja tas vizuāli izskatās izturīgs, tā struktūra šobrīd ir poraina un nedroša.
