Nodokļu politika 2026. gadā: starp budžeta vajadzībām un iedzīvotāju pirktspēju
Šodien, kad Finanšu ministrija sāk gatavot nākamā gada budžeta rāmi, jautājums par nodokļu slogu Latvijā atkal ir nonācis uzmanības centrā. Pēc saspringtā 2025. gada, ko raksturoja mērena ekonomikas izaugsme, iedzīvotāji un uzņēmēji ar cerību gaida nodokļu sloga mazināšanos, īpaši darbaspēka nodokļu jomā. Tomēr, kā norāda vadošie banku ekonomisti, realitāte var izrādīties pragmatiskāka, nekā solīts priekšvēlēšanu gaisotnē.
- Diskusijas centrā ir neapliekamā minimuma celšana līdz 750 eiro.
- Latvijas nodokļu ieņēmumi pret IKP joprojām ir zem ES vidējā rādītāja.
- Aizsardzības izdevumu prioritāte ierobežo manevra iespējas nodokļu samazināšanai.
Darbaspēka nodokļi: Baltijas valstu sacensība
Latvija ilgstoši ir cīnījusies ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā, kas kavē reģionālo konkurētspēju. Ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka jebkurš solis virzienā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju pārskatīšanu būtu spēcīgs signāls investoriem. “Ja mēs vēlamies redzēt Rīgu kā reģionālo finanšu centru, mums ir jāvienādo spēles noteikumi ar Viļņu un Tallinu,” šorīt intervijā atzina eksperts. Tomēr ģeopolitiskā situācija liek valdībai saglabāt augstus izdevumus valsts drošībai, kas nozīmē, ka fiskālā telpa nodokļu griešanai ir ārkārtīgi šaura.
PVN un akcīze: vai gaidāmi pārsteigumi?
Kamēr darbaspēka nodokļi varētu palikt nemainīgi, diskusijas turpinās par patēriņa nodokļiem. Ir izskanējuši priekšlikumi par diferencētā PVN piemērošanu plašākam pārtikas preču klāstam, lai mazinātu inflācijas sekas maznodrošinātajām mājsaimniecībām. Tajā pašā laikā akcīzes nodoklis degvielai un alkoholam 2026. gadā turpina savu plānoto kāpumu, kas kalpo kā stabils ienākumu avots valsts kasei. Gala lēmums par nodokļu pamatnostādnēm gaidāms līdz vasaras vidum, taču šobrīd izskatās, ka būtiska sloga mazināšanās šogad būs drīzāk kosmētisks uzlabojums, nevis strukturāla reforma.
