Mārtiņš Kazāks: “Mēs esam uz stabilitātes ceļa, taču modrību zaudēt nedrīkst”

Šodien, 2026. gada 7. aprīlī, Latvijas Bankas striktie monetārie lēmumi beidzot sāk atspoguļoties iedzīvotāju maciņos. Pēc vairāku gadu turbulences, ko izraisīja globālie energoresursu cenu lēcieni, inflācijas līmenis Latvijā ir nostabilizējies pie 2% atzīmes. Tomēr, kā uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ekskluzīvā intervijā, “stabilitāte nav dāvana, bet gan pastāvīgs darbs”. Šajā sarunā mēs pievēršamies tam, kas sagaidāms tuvākajos mēnešos un kāpēc procentu likmju dinamika joprojām ir karstākais temats pie banku speciālistu galdiem.

Galvenie fakti no intervijas
  • Inflācija Latvijā 2026. gada pirmajā ceturksnī stabilizējusies 2.1% robežās.
  • Latvijas Banka prognozē mērenu IKP pieaugumu 2.8% apmērā šogad.
  • ECB likmju samazināšana turpināsies, atvieglojot kredītņēmēju slogu.

Procentu likmes un nekustamā īpašuma tirgus

Daudzi Latvijas iedzīvotāji ar nepacietību gaida tālāku EURIBOR likmju kritumu. Kazāks norāda, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina piesardzīgu, bet skaidru kursu uz monetārās politikas mīkstināšanu. “Mēs redzam, ka spiediens uz cenām mazinās, kas ļauj mums elpot brīvāk. Rīgas un Pierīgas nekustamā īpašuma tirgus jau sāk reaģēt – pieprasījums pēc jaunajiem projektiem pēdējos mēnešos ir pieaudzis par 15%,” atzīmē bankas prezidents. Viņš gan piebilst, ka komercbanku piesardzība kreditēšanā joprojām ir faktors, kas bremzē straujāku izaugsmi.

Ekonomikas “iesildīšana” bez pārkaršanas

Jautāts par darba tirgu, Kazāks ir optimistisks, bet brīdina par darbaspēka trūkumu. Latvijas Bankas analīze rāda, ka bezdarba līmenis ir vēsturiski zemā līmenī, kas spiež uzņēmējus celt algas. “Tas ir labi iedzīvotājiem, bet uzņēmējiem tas nozīmē nepieciešamību investēt efektivitātē un tehnoloģijās. Mēs nevaram audzēt labklājību tikai uz patēriņa rēķina; mums ir jārūpējas par eksporta konkurētspēju,” uzsver prezidents. Noslēgumā Kazāks aicina iedzīvotājus saglabāt uzkrājumu kultūru, kas nostiprinājās krīzes gados, norādot, ka finansiālais “drošības spilvens” ir valsts kopējās stabilitātes pamats.