Ekonomikas izrāviens vai stagnācija: Latvijas pozīcijas 2026. gadā

Šodien publiskotais “Latvijas konkurētspējas ziņojums 2026” met skaudru, bet nepieciešamu gaismu uz mūsu valsts saimniecisko veselību. Kamēr kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva turpina piesaistīt augstas pievienotās vērtības investīcijas, Latvija atrodas krustcelēs. Ziņojums uzsver, ka bez tūlītējām strukturālām reformām un fokusa uz eksportspēju, cerētais “ekonomikas izrāviens” var palikt tikai politisku lozungu līmenī.

Galvenie fakti
  • Investīcijas pētniecībā un attīstībā joprojām nesasniedz 1.5% no IKP.
  • Darbaspēka pieejamība ir galvenais šķērslis 65% Latvijas uzņēmumu.
  • Eksporta apjomi IT un bioekonomikas nozarēs aug par 8% gadā.

Cilvēkkapitāla deficīts un produktivitātes griesti

Viena no satraucošākajām ziņojuma sadaļām veltīta cilvēkkapitālam. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperti norāda, ka Rīgā un lielākajās reģionu pilsētās sāk trūkt ne tikai augsti kvalificētu speciālistu, bet arī vidējā līmeņa tehnisko darbinieku. Produktivitātes pieaugums Latvijā joprojām atpaliek no algu kāpuma tempa, kas ilgtermiņā mazina mūsu uzņēmumu konkurētspēju globālajā tirgū. Risinājums ir meklējams digitalizācijā un darba procesu automatizācijā, ko daudzi mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā vēl nav uzsākuši.

Energoresursu cenas un zaļais kurss

Ziņojumā īpaši izcelta enerģētiskā neatkarība. Pateicoties pēdējos gados uzbūvētajiem vēja parkiem Kurzemē un saules paneļu masīviem visā valstī, Latvija ir uzlabojusi savu pozīciju energoefektivitātes jomā. Tomēr uzņēmēji, piemēram, “Latvijas Finieris” un citi lielie ražotāji, norāda, ka tīkla infrastruktūras izmaksas un birokrātiskie šķēršļi jaunu jaudu pieslēgšanai joprojām ir būtiska barjera, kas bremzē jaunu rūpnīcu būvniecību reģionos.

Valsts pārvaldes loma un “Vienas pieturas aģentūra”

Lai panāktu reālu progresu, ziņojuma autori aicina ieviest radikālu birokrātijas mazināšanu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) jau strādā pie jauna modeļa, kas investoriem nodrošinātu pilnu servisu bez nepieciešamības saskaņot dokumentus desmitos dažādu iestāžu. Tikai likvidējot administratīvos šķēršļus, mēs varam cerēt uz straujāku ārvalstu kapitāla ieplūdi, kas ir kritiski svarīgi valsts labklājības celšanai.