Energoefektivitāte 2026: no izvēles līdz obligātai nepieciešamībai
Līdz ar jaunajām Eiropas Savienības direktīvām, kas stājušās spēkā 2026. gada sākumā, Latvijas nekustamo īpašumu tirgus piedzīvo krasas pārmaiņas. Ēku renovācija vairs nav tikai estētisks uzlabojums, bet gan kritisks solis, lai izvairītos no milzīgiem ekspluatācijas izdevumiem un īpašuma vērtības krituma. “Šobrīd mēs redzam, ka nerenovētu sērijveida dzīvokļu cenas Daugavpilī un Jelgavā sāk stagnēt, kamēr energoefektīvi mājokļi kļūst par deficītu,” situāciju komentē nekustamo īpašumu eksperts Andris Ozols.
Valsts atbalsta mehānismi un “Altum” loma
Latvijas valdība šogad ir paplašinājusi “Altum” programmas, piešķirot papildu finansējumu tieši daudzdzīvokļu māju siltināšanai. Prioritāte tiek piešķirta ēkām ar zemāko energoefektivitātes klasi. Renovācijas process ietver ne tikai fasāžu siltināšanu, bet arī viedo skaitītāju uzstādīšanu un ventilācijas sistēmu modernizāciju ar rekuperāciju.
- Apkures rēķinu samazinājums līdz pat 60%.
- Īpašuma tirgus vērtības pieaugums par 15-20%.
- Uzlabots iekštelpu mikroklimats un iedzīvotāju veselība.
Kāpēc vilcināšanās maksā dārgi?
Būvniecības izmaksas Latvijā turpina mērenu, bet stabilu pieaugumu. Tie iedzīvotāji, kuri projektu uzsāka pirms diviem gadiem, šobrīd jau bauda zemākus rēķinus. Turklāt no 2027. gada plānots ieviest progresīvo nekustamā īpašuma nodokli, kas tiešā veidā būs piesaistīts ēkas energoefektivitātes sertifikātam – jo zemāka klase, jo augstāks nodoklis.
Vietējās pašvaldības, piemēram, Sigulda un Valmiera, rāda priekšzīmi, renovējot publiskās ēkas un izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tas kalpo kā stimuls arī privātajam sektoram sekot šim piemēram, nodrošinot ilgtspējīgu pilsētvidi visā Latvijā.
