Latvijas zaļais kurss 2026: Starp ambīcijām un realitāti

2026. gads ir izšķirošs atskaites punkts Latvijas ceļā uz klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Šobrīd valsts atrodas fāzē, kurā teorētiskie plāni transformējas redzamā infrastruktūrā un sabiedrības paradumu maiņā. Lai gan esam panākuši būtisku progresu atjaunojamās enerģijas jomā, izaicinājumi transporta un mājokļu energoefektivitātes sektoros joprojām ir ievērojami, liekot uzdot jautājumu: vai mēs paspēsim?

Enerģētika: Vēja parku bums un saules paneļu integrācija

Lielākais panākums pēdējo divu gadu laikā ir vērojams enerģētikas sektorā. Pateicoties “Latvenergo” un privāto investoru aktīvajai darbībai, Kurzemes piekrastē un Latgales klajumos darbu uzsākuši vairāki jauni vēja parki. Klimata un enerģētikas ministrija ziņo, ka 2025. gadā Latvija pirmo reizi spēja pilnībā nodrošināt savu patēriņu ar atjaunojamo enerģiju vasaras mēnešos. Tomēr enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas joprojām ir dārgas, un pie tā šobrīd strādā Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki.

Statistika un mērķi
  • Atjaunojamo resursu īpatsvars energoresursu bilancē sasniedzis 48%.
  • Mērķis 2030. gadam: samazināt SEG emisijas par 17% salīdzinājumā ar 2005. gadu.
  • Elektroauto skaits uz Latvijas ceļiem 2026. gadā pārsniedzis 25 000 vienību.

Transporta sektora buksēšana

Kamēr enerģētika piedzīvo renesansi, transporta sektors ir “cietais rieksts”. Rīgā un Pierīgā veiktie investīciju projekti mikromobilitātē un sabiedriskajā transportā ir devuši rezultātus, taču reģionos atkarība no fosilā kurināmā joprojām ir augsta. Eksperti uzsver, ka bez plašākas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas un “Rail Baltica” pilnvērtīgas integrācijas mērķu sasniegšana būs apgrūtināta. “Mums ir jāmaina domāšana par pārvietošanos kā tādu,” saka vides aktīvists Jānis Bērziņš.

Mājokļu siltināšana – ekonomisks un ekoloģisks ieguvums

2026. gadā valsts atbalsta programmas daudzdzīvokļu māju siltināšanai ir sasniegušas rekorda apjomus. Liepāja un Valmiera šobrīd ir līderes nosiltināto ēku skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju. Tas palīdz ne tikai samazināt emisijas, bet arī būtiski samazināt iedzīvotāju rēķinus par apkuri. Tomēr trūkst kvalificētu būvnieku, kas spētu kvalitatīvi veikt šos darbus, kas ir šī brīža lielākais šķērslis procesa paātrināšanai.